5 padomi investīcijām dzīves dārdzības krīzes apstākļos

Dzīves dārdzības krīze ir kļuvusi par ikdienas parādību kopš 2021. gada, un pagaidām nav pazīmju, ka tā varētu mazināties. Cenas turpina pieaugt, un pieauguma temps ir straujāks nekā iepriekšējos gados, jo pirmās nepieciešamības preču cenas pieaug ātrāk nekā vēsturiski.

Iepazīstieties ar krīzes cēloņiem un to, kā tā ietekmē jūsu investīcijas. Turklāt tiek sniegti pieci padomi investīcijām šajā situācijā.

Bet vispirms – sīkāka informācija.

Šis raksts var sniegt jums noderīgus padomus, bet tas nav domāts kā personīgs ieteikums. Ja neesat pārliecināts par to, kas ir piemērots jums un jūsu investīcijām, apsveriet iespēju konsultēties ar ekspertu.

Ieguldījumi var gan pieaugt, gan samazināties, tāpēc jūs varat saņemt atpakaļ mazāk nekā sākotnēji ieguldījāt.

Kas ir dzīves dārdzības krīze?

Vienkārši izsakoties, dzīves dārdzības krīze ir rezultāts tam, ka preču un pakalpojumu cenas pieaug ātrāk nekā algas. Dzīves dārdzību bieži mēra, izmantojot dzīves dārdzības indeksu un salīdzinošo cenu indeksu, kas salīdzina izdevumus dažādās vietās un laika periodos.

Sākotnēji to veicināja pieaugušais pieprasījums pēc gāzes no Āzijas, kas saistījās ar izsīkstošajiem krājumiem Eiropā. Taču šo ietekmi pastiprināja pandēmijas izraisītie traucējumi globālajās piegādes ķēdēs. Enerģijas izmaksas ir nozīmīgs izdevumu postenis mājsaimniecībām un ir ievērojami veicinājušas krīzi.

Konflikts Ukrainā arī ietekmēja globālo piegādi visā 2022. gadā. Sankcijas pret Krieviju, kā arī pagaidu rūpnīcu slēgšana Ukrainā turpināja paaugstināt cenas.

Gāzes un enerģijas piegādes pārtraukums nozīmēja, ka gandrīz visu audzēšana, ražošana, transportēšana un pārdošana kļuva dārgāka, un tas tika pārnests uz patērētājiem. Būtiskas izmaksas, piemēram, mājoklis, pārtika, medicīniskā aprūpe un enerģijas izmaksas, ir nozīmīgas izmaksas lielākajai daļai ģimeņu.

Rezultātā tika sasniegti vieni no augstākajiem inflācijas rādītājiem, kādus esam

Pārtikas, īres un mājokļu cenu pieaugums ir pārsniedzis algu pieaugumu, tādējādi mājsaimniecībām ir grūtāk apmierināt savas pamatvajadzības. Tas samazina naudas pirktspēju un ietekmē investīciju atdevi.

Pirktspējas samazināšanās nozīmē, ka jūs vairs nevarēsiet iegādāties tik daudz, cik iepriekš. Ja inflācija ir 10 % gadā, tad kaut kas, kas pirms gada maksāja 100 eiro, tagad maksās 110 eiro. Izdevumi un spēja segt būtiskos izdevumus tiek ņemti vērā dzīves dārdzības aprēķinos.

Nekustamā īpašuma nodokļi, ienākuma nodokļi, automašīnu nodokļi un hipotekārie maksājumi arī ievērojami ietekmē kopējo dzīves dārdzību, īpaši pilsētās un metropolēs. Dzīves dārdzība atšķiras atkarībā no pilsētas, atrašanās vietas un pat vietējā līmenī. Dažādu pilsētu vai atrašanās vietu salīdzināšana, izmantojot dzīves dārdzības kalkulatorus un datus, var palīdzēt indivīdiem pieņemt informētus lēmumus.

Ekonomiskā izaugsme, darba statistika un citi faktori ietekmē dzīves dārdzību un mājsaimniecību ienākumus. Ģimenes, vientuļie pieaugušie un dažāda veida mājsaimniecības piedzīvo atšķirīgas dzīves situācijas, un datu salīdzināšana starp dažādām vietām ir ļoti svarīga, lai saprastu dzīves dārdzību.

Kā dzīves dārdzības krīze var ietekmēt investorus

Ir vairāki veidi, kā dzīves dārdzības krīze var ietekmēt investorus.

Ar izmaksu pieaugumu un algu stagnāciju rīcībā esošie ienākumi var samazināties. Kļūst vēl svarīgāk efektīvi plānot budžetu un ierobežot izdevumus, lai nodrošinātu, ka varat atļauties nepieciešamos izdevumus. Mazāks vai nekāds brīvo naudas līdzekļu daudzums nozīmē, ka investoriem ir mazāk līdzekļu, ko ieguldīt. Alternatīvi, viņiem var būt nepieciešams realizēt savus ieguldījumus, jo samazinātie mājsaimniecību ienākumi ietekmē viņu spēju segt dzīves izmaksas.

Investori var secināt, ka paši ieguldījumi

Piemēram, ieguldījumus obligācijās ar fiksētu procentu likmi var ietekmēt inflācija. Tas ir tāpēc, ka inflācija samazina obligāciju procentu maksājumu reālo vērtību. Ja vēlaties uzzināt vairāk par šo tēmu, ieskatieties mūsu rakstā par inflāciju šeit.

Izmaiņas patērētāju uzvedībā ietekmē uzņēmuma spēju gūt peļņu un piesaistīt finansējumu. Sabiedrība kopumā var samazināt izdevumus par nebūtiskām precēm, kas var izraisīt ieņēmumu zaudējumus dažiem uzņēmumiem.

Mēģinot pārvaldīt krīzes ietekmi, valdība izmanto politiku, lai palīdzētu ekonomikai atgūties. To var izdarīt, koriģējot nodokļus vai mainot procentu likmes. Procentu likmju paaugstināšana un izmaiņas ienākuma nodokļos ir citi faktori, kas ietekmē mājsaimniecību budžetus un pieejamību. Procentu likmju izmantošana inflācijas kontrolei savukārt var ietekmēt dažādu aktīvu klases (akcijas, obligācijas, valsts obligācijas) sniegumu.

Vai jums vajadzētu investēt dzīves dārdzības krīzes laikā?

Lēmums turpināt investēt dzīves dārdzības krīzes laikā var būtiski ietekmēt nākotni. Taču vissvarīgākais faktors ir pārliecināties, ka šis lēmums ir pareizs tieši jums šobrīd.

Šeit ir daži jautājumi, ko jums vajadzētu uzdot sev par savām vispārējām finansēm un investīciju plāniem:

• Vai esat izplānojis savas vispārējās finanses?
• Vai jūs regulāri izņemat naudu no savām investīcijām, lai segtu ārkārtas izdevumus un neplānotus rēķinus?
• Vai jūs lēnām atmaksājat personīgos aizdevumus un nebūtiskos parādus?
• Vai jums ir rezerves fonds neparedzētiem izdevumiem?
• Vai esat apmierināts ar ieguldījumu plānu, kas jums ir piemērots?
• Kad pēdējo reizi pārbaudījāt, cik lielu risku esat gatavs uzņemties?
• Vai jums ir ērti ar to, cik daudz ieguldāt?
• Vai esat apsvēris savas ģimenes vajadzības un to, cik daudz varat atļauties tērēt vai maksāt par ieguldījumiem?

Pārliecinieties, ka esat apmierināts ar šiem atbildēm un ka esat uz pareizā ceļa, lai sasniegtu savus personīgos finanšu mērķus.

Nav stingru vai noteiktu noteikumu, kas nosaka, ka dzīves dārdzības krīzes laikā jums vajadzētu vai nevajadzētu investēt. Tomēr ir ļoti svarīgi nodrošināt sev drošības tīklu. Efektīva budžeta plānošana ir būtiska, lai nodrošinātu ģimenes pamatizdevumu segšanu, pirms izlemjat, cik daudz investēt.

Pieci padomi investīcijām dzīves dārdzības krīzes laikā

1. Vispirms veidojiet rezerves

Viens no būtiskākajiem faktoriem veiksmīgām investīcijām ir pārliecība, ka jums ir rezerves. Naudas rezervju veidošana ir tikpat svarīga kā ilgtermiņa investīcijas.

Skaidras naudas rezerves ir nepieciešamas, lai varētu segt negaidītus rēķinus vai kad nepieciešams neliels finansiāls atbalsts. Jūs varētu uzkrāt pietiekami daudz naudas, lai segtu pēdējos trīs negaidītus rēķinus vai viena līdz trīs mēnešu izdevumus.

2. Ieguldiet maz un bieži

Esat pieradis uzkrāt lielas summas savos ieguldījumu kontos?

Izmēģiniet maz un bieži pieeju. Regulāri ieguldot mazākas summas, jūs varētu ātrāk sasniegt savus mērķus. Skan pretrunīgi?

Ne vienmēr.

Ja jūs gaidāt, lai uzkrātu naudu, pirms ieguldāt, jūsu nauda negūst labumu no laika tirgū. Investori, kuri izmanto maz un bieži pieeju (dažkārt sauktu par eiro izmaksu vidējošanu), var atklāt, ka viņu nauda labāk spēj tikt galā ar tirgus svārstībām. Regulāra investēšana palīdz izlīdzināt svārstības tirgū.

3. Ņemiet vērā augstākas cenas

Lūdzu, ņemiet vērā, ka dažu preču cenas var nesamazināties, kad Igaunijas Bankas inflācijas mērķis būs sasniegts. Augstākas cenas var saglabāties vēl kādu laiku. Ņemiet to vērā, pieņemot svarīgus lēmumus par saviem ieguldījumiem.

4. Turpiniet iesākto

Ir viegli zaudēt drosmi, ja jūs investējat, bet tirgus attīstība neatbilst jūsu cerībām. Saglabāt mieru un nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas var kaitēt jūsu investīciju mērķiem, ir vieglāk teikt nekā izdarīt. Tomēr ilgtermiņa investīcijas var būt daudz ienesīgākas nekā atkārtota investīciju pārtraukšana un atsākšana.

5. Ziniet, kāpēc jūs investējat

Atceraties, kas jūs pārliecināja sākt investēt?

Dažiem tas varēja būt drauga ieteikums. Vai pat reklāma sociālajos tīklos.

Iemesls, kas pamudināja jūs investēt, var nebūt tas pats iemesls, kāpēc jūs turpināt investēt.

Plāni mainās, un dzīvē notiek dažādi pagriezieni.

Atcerieties pārbaudīt un saprast, kāpēc jūs investējat. Jums nav jāinvestē konkrētā mērķī. Tomēr, atceroties savas rīcības mērķi, jūs varat vieglāk turpināt iesākto.